Kārļa Mudeļa daiļradei veltīto glezniecības izstāde
"Latgales ainavists"
Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejā
Š.g. 3. februārī Daugavpils 17. vidusskolas 5.a klases skolēni projekta "Latvijas skolas soma" ietvaros apmeklēja Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzeju ar mērķi iepazīties ar vietēja mākslinieka Kārļa Mudeļa (1904-1966) daiļradei veltīto glezniecības izstādi "Latgales ainavists".
Muzeja darbiniece sagatavoja skolēniem aizraujošu "ceļojumu" pa muzeja izstādi, pastāstot par mākslinieka biogrāfiju - ģimeni, izglītību, viņa dažādiem dzīves posmiem. Uz Kārļa Mudeļa piemēra skolēniem bija interesanti uzzināt, kā dzīvoja cilvēki Latvijā tālajā 20. gs. sākumā, kā tie ieguva izglītību, kādas iespējas un grūtības viņiem bija, kā viņi tiecās pie sava mērķa.
Rādot Kārļa Mudeļa pirmās gleznas, kur bija attēloti ārzemju dabas skati un turpinot ar vietējām Latgales ainavām, muzeja darbiniece iesaistīja skolēnus diskusijā un deva iespēju skolēniem pašiem rast atbildes uz izvirzītajiem jautājumiem.
Katrā solī bija kaut kāds atklājums un izbrīnums. Galerijā skolēni redzēja tās pašas ainavas, ko redz šodien sev apkārt, savā dzimtajā Daugavpilī - gleznās varēja atpazīt pilsētas dabu dažādos gadalaikos, dabas skatus pie Daugavas upes. Tas radīja tuvības sajūtu ar dzimto pilsētu, novadu, dzimto pusi, kas katram ir svēts. Bija arī tādas gleznas, kurām ir lielā vēsturiskā vērtība - tie attēlo to, kas vairs nepastāv. Piemēram, Aleksandra Ņevska katedrāli Daugavpilī (1947) vai smilšu laukums ar ziedošiem viršiem (glezna "Virši zied", 1950), kur vēlāk uzcēla Daugavpils ķīmiskās šķiedras rūpnīcu.
Mākslinieka gleznās skolēni neatrada pilsētas lielas celtnes. Kārlis Mudelis gleznoja mazas mājiņas, kur tuvāk dabai dzīvoja vienkāršie cilvēki, tādi kā viņš pats. Kā arī liels atklājums skolēniem bija tas, ka visas gleznas mākslinieks gleznoja uz kartona un tikai viena glezna bija vērtīgākā par citiem, jo bija uzgleznota uz auduma.
Patiesa gudrība skolēniem tika atklāta, lai mudinātu viņus turpmākai pārdomāšanai un diskusijām, ka "Mākslinieks nevar pastāvēt bez skatītājiem". Tas liek aizdomāties un novērtēt to, kam un kāpēc mēs kaut ko veidojam un darām.
Pēc iepazīšanās ar mākslinieka personību un viņa darbiem, skolēniem sākās rodošā darbnīca, kurā bija divi uzdevumi: pirmajā skolēniem vajadzēja veidot savus vizuālos mākslas darbus, pamatojoties uz Karļa Mudeļa gleznu, kas patika viņiem visvairāk. Skolēni aizrauti ķērās pie darba, zīmēja ar zīmuļiem, mēģinot attēlot to ko un kā viņi redz mākslinieka darbus. Katrs iedziļinājās savā darbā un centīgi pielietoja savas prasmes. Otrais uzdevums bija aktīvākais, grupās skolēniem bija jāatrod gleznu un jāsaliek puzzle pēc iespējas ātrāk. Dažiem tas bija liels izaicinājums, jo līdzīgas krāsas un toņi tik ātri nepakļaujas un lika skolēniem papulēties.
Atstājot muzeja telpas visiem skolēniem bija uzmundrinošs garastāvoklis. Redzētas gleznas atstāja pozitīvu iespaidu uz bērniem, viņi aizrauti turpināja gleznot vēl nākošajā dienā. Skolēni secināja, ka bija priecīgi iepazīties ar mākslinieku, kurš dzīvoja un strādāja mūsu dzimtā pilsētā. Viņuprāt Karļa Mudeļa gleznām ir liela vērtība, jo tie atspoguļo dzimtas puses ainavas, ar to pašu sava dzimtas puses vēsturi. Tas ir Latvijas mākslas kultūras mantojums, kas obligāti jāsaglabā un jānodod turpmākām paaudzēm.
Paldies projektam "Latvijas skolas soma" par iespēju redzēt un atklāt!
Informāciju sagatavoja 5.a klases audzinātāja Aļona Orlova.
