Back

12.01.2017. Daugavpils 17. vidusskolā notika skolu sociālo pedagogu seminārs "Līdzatkarība. Emocionālas traumas līdzatkarīgā ģimenē".

Termins "līdzatkarība" parasti tiek lietots apzīmējot cilvēku, kurš dzīvo kopā ar alkoholiķi vai narkomānu, nespēdams šīs attiecības pārraut. Līdzatkarība ir emocionāla atkarība no otra cilvēka vai viņa uzvedības.
Līdzatkarīgam cilvēkam nav robežu - viņš nejūt, kur beidzas pats un kur sākas otrs cilvēks. Līdzatkarīgais "zina labāk", kas vajadzīgs un ko vēlas otrs. Protams, ikdienā mēs esam atkarīgi viens no otra dažādos veidos, taču līdzatkarība nes sev līdzi pārmērības. Tas nozīmē, ka es nedzīvoju vairs savu dzīvi, bet otra cilvēka dzīvi.

Pirmās parādās bažas, kas partneris dzer pārāk daudz. Ģimenes locekļi mēģina par to runāt un mēģina saprast, cik šīs bažas ir pamatotas. Dzeršana turpinās un ģimene pakāpeniski to pieņem. Vienlaikus gan dzērājs, gan viņa ģimenes locekļi atrod attaisnojumus dzeršanai. Tomēr šaubas par to, ka kaut kas nav kārtībā, paliek. Ģimene locekļi sāk spontāni kontrolēt dzērāja uzvedību - atturēt no iedzeršanas, aizrādīt, slēpt alkoholu, izvairīties no situācijām, kurās varētu notikt dzeršana. Tēma "alkohols" rada spriedzi, ir grūtības runāt par to, kas notiek. Ģimenes locekļi piedzīvo apjukumu, parādās sajūta, ka ar viņiem kaut kas nav kārtībā, parādās vainas sajūta. Dzeršana pastiprinās un veidojas ģimenes locekļu no tās.

Ģimene mēģina slēpt problēmu no apkārtējiem, atrod attaisnojumus, aizstāv alkoholiķi. Ģimene piedzīvo bailes, vainas sajūtu, dusmas, pastāvīgu sasprindzinājumu. Periodiski rodas cerības, kad alkoholiķis sola atmest dzeršanu, bet dzeršana turpinās. Ģimene draud alkoholiķim - sūtīt ārstēties, pamest, atmaskot dzeršanu, bet savus draudus neīsteno. Ģimenes mēģinājumi kontrolēt alkoholiķa dzeršanu piedzīvo neveiksmi. Līdzatkarīgais partneris arvien vairāk atstāj novārtā savu dzīvi un koncentrējas uz dzērāju, tāpēc piedzīvo problēmas darbā, sāk izvairīties no draugiem, radiniekiem, nespēj rūpēties par bērniem.
Ģimenē rodas problēmas ar naudu. Līdzatkarīgais izjūt arvien lielāku spriedzi, parādās depresijas simptomi, veselības problēmas, bezmiegs, pazūd apetīte. Pastiprinās psiholoģiska dezorganizācija -parādās nenoteiktas bailes, trauksme, līdzatkarīgais vairs nespēj adekvāti novērtēt situāciju. Var būt domas par pašnāvību vai vēlme nogalināt alkoholiķi. Līdzatkarīgais atsakās no savas dzīves un ir pilnībā pārņemts ar alkoholiķi. Alkoholiķu ģimenēs valda haoss un neparedzamība. Nekad un ne par ko nevar būt drošs. Jebkurā brīdī atkarīgais var sākt dzert un tas pilnībā izmaina noskaņojumu un attiecības mājās, atceļ visus plānu, ģimene sāk dzīvot it kā citā režīmā. Nevar ticēt tam, ko saka - alkoholiķis sola pārstāt dzert, un nekad nepilda solīto, ģimene draud novērsties, ja alkoholiķis nepārstās dzert, bet nekad neizpilda draudus. Alkoholiķu ģimenē nekas nav tā, kā izskatās, cilvēki iemācās nerunāt par to, kas notiek, neuzticēties ne citiem, ne sev. Ģimenē nerakstīts likums ir noliegums - alkoholiķis noliedz, ka viņam ir problēmas ar dzeršanu tieši tāpat, kā līdzatkarīgais noliedz, ka viņam ir problēmas ar līdzatkarību. Kamēr turpinās noliegums, tikmēr progresē gan alkoholisms, gan līdzatkarība.

Bērni, kuri aug alkoholiķu ģimenēs, piedzīvo intensīvas sajūtas, kuras ļoti grūti pārvarēt - kaunu, vainas sajūtu, dusmas, bezspēcību. Bērni uzņemas atbildību par vecākiem, kuri netiek galā ar sevi un ar vecāku pienākumiem, jo viens ir aizņemts ar alkoholu, bet otrs ar alkoholiķi, vecākie bērni uzņemas atbildību arī par jaunākajiem brāļiem un māsām. Vecākiem nav laika un uzmanības bērniem.Bērni ģimenē iemācās, ka dzīve ir neprognozējama un nedroša, ka nevienam nevar uzticēties. Pieaugot alkoholiķu bērniem ir raksturīga zema, nestabila pašapziņa, iekšējais haoss, sasprindzinājums, bailes no cilvēkiem, nespēja veidot līdzvērtīgas attiecības.

Līdzatkarīgā ģimenē bērns izvēlas vienu no vēlāk minētajām lomām:

• varonis,

• briesmīgs bērns,

• klauns,

• upuris,

• slims cilvēks,

• "aizmirstais" bērns (neredzams cilvēks).

Raksturīgas atkarības un līdzatkarības problēmas, vajadzība pēc sasniegumiem, atbildības uzņemšanas par citiem vai bezatbildība. Pieaugušajiem alkoholiķu bērniem ir izteiktas grūtības tikt galā ar savu dzīvi.

Galvenais uzdevums skolas sociālā pedagoga darbā ir saprast bērnu problēmas, zināt, kā palīdzēt un atbalstīt bērnu līdzatkarīgajā ģimenē. Veiksmīgi risināt audzināšanas problēmas palīdz APU projekta realizēšana skolās, jo viens no projekta virzieniem ir bērnu sociāli-emocionālā audzināšana un attīstīšana.

                                                         Daugavpils 17.vidusskolas psiholoģe, psihoterapeite Jeļena Kaļiņina