Ir daudz un dažādu veidu, kā tikt galā ar stresu. Stresa pārvaldīšanai visnoderīgākā pieeja ir to neuzkrāt, aktīvi risināt problēmas, nevis atlikt to risināšanu. Daži stresa pārvaldīšanas paņēmieni noderīgi, lai konkrētā brīdī novērstu augstu stresa līmeni, kamēr citi ir orientēti uz to, lai ikdienas dzīvē mēs spētu samazināt stresa līmeni.
Ir daudz un dažādu veidu kā samazināt stresu. Ja tu vēlies, lai tie kļūtu par regulāru tavas dzīves daļu, būtu jāizvēlas tieši tev visatbilstošākais veids, lai nav jāpiespiež sevi to izmantot. Varam piedāvāt vairākas noderīgas pieejas:
F mācies plānot. Vāja darbu plānošana provocē stresu. Ja vienlaicīgi jāveic daudzi darbi tas rada apjukumu, aizmāršību un pārslogotības izjūtu par nepadarāmām lietām. Cik iespējams darbus sadali noteiktā secībā;
F pārliecinies, cik sabalansēts tavs darbs un atpūta. Visbiežākais iemesls, kāpēc izjūt stresu, ir līdzsvara trūkums starp darbu un atpūtu. Jo pilnvērtīgāk esi atpūties, jo augstāka darba efektivitāte. Tad īsākā laikā tu spēj paveikt vairāk. Izprotot to, cik tu vari uzņemties, un izdalot prioritātes, samazināsi stresu. Veselīgs ēdiens un pietiekams miegs arī palīdz tikt galā ar stresu;
F konsultējies par neskaidrībām vai sarežģījumiem. Nekavējies meklēt atbalstu vai padomu pie savas nodaļas, fakultātes darbiniekiem, Studentu servisa konsultantiem;
F izproti un atzīsti to, ka ir ierobežojumi. Daudzi no mums uzstāda nepārdomātus un perfektus mērķus. Bet patiesībā neviens nespēj būt perfekts visās dzīves jomās. Tādēļ būtiski definēt noteiktus, sasniedzamus mērķus;
F attīsti savas studiju prasmes. Apgūsti labāko veidu kā pierakstīt lekcijas, rakstīt referātus, sagatavot prezentācijas, gatavoties eksāmeniem;
F nevilcinies ar studiju uzdevumu izpildi. Neatliec izpildes uzsākšanu uz nenoteiktu laiku. Sadali darbu posmos un sāc tos izpildīt;
F fokusējies uz pozitīvām lietām. Atturies no citu cilvēku kritizēšanas. Mācies novērtēt to, kas tev patīk citos cilvēkos. Izvērtē viņu pozitīvās īpašības. Atzīsti un novērtē arī savas pozitīvās īpašības;
F maini negatīvās domāšanas tendenci. Stresa iemesls var būt negatīvās domāšanas tendence, kas izraisa daudzus uztraukumus, tādus kā: "Es nevaru paveikt to, esmu pārliecināts, ka neizdosies", "Visi domā, ka esmu stulbenis" vai "Es nevienam nepatīku". Negatīvai domāšanai bieži vien trūkst pamatojuma vai arī tā ir stipri pārspīlēta.
Materiālu sagatavoja J. Kaļiņina.
